Zem varavīksnes.

Ui..laiks skrien. Un tik ātri! Nemaz neticas, ka mēnesis un vēl tuč- tuč kopš neesmu ielikusi te ne komentāru, ne ziņu, ne bilžu.. Bet ir- piedzīvots visa kā tik daudz! Emocijas ir bijušas varavīkšņu krāšņumā.
Kad sakārojās pacelties putna lidojuma augstumos un redzēt zilo krāsu- tad tā arī darījām:

Vai zināt pēc kā smaržo sarkanā krāsa?

..pēc meža zemenītēm bērnu plaukstās.

Samantai gan sarkanā krāsa asociējas ar mīlestību. Un te tā ir! Samantiņas atrasta, pēdējās pirktās  Latvijas zemenēs:

Tiesa šogad īpaši gaidījām sarkano krāsu. Un te nu mūsu pacietība vainagojās- kad atradām uz plodzes, pašu stādītajiem tomātiem, pirmo ražu:

Hmmm... bordo toni diez skaitīt atsevišķi- vai tomēr likt pie sarkanās krāsas?! ;-)
Lūk, tāds bija man, ķiršmīlei, vīriņa pārsteigums kādu dienu:

Šāds pārsteigums gribot negribot liek dungot pie sevis "Ķiršu lietus"
http://www.youtube.com/watch?v=8oFwyglv07Y  un ticēt, ka reizēm tāds patiešām ir! ;-)
Brīnumi notiek! Un paldies par pārsteigumiem!
Bet kamēr es par savām čerešņām priecājos, kaimiņš ierādījis meitukam, ka īstie prieki slēpjas tepat- iekš Latvijas ķiršiem. Jo neba jau tikai ķiršu kompotus no tiem var vārīt :D
 Karinājās tik ilgi mūsu Ēvalda onkulis piemājas ķirsī, ka re- uz ausīm ķirši sakarinājušies.
Ak, cik jautra tā "ķiršošanās"!  :-D

Kad saules krāsas par maz- ieskatījos piemājas dārzā.

 Bet dažbrīd saules dzelteno krāsu atradām arī sūnās:

Un ja kāds man jautātu- kāda ir brūnā krāsa...
Pirmā doma: makten čakla. Nu- vai tad tā nav?

Zaļās krāsas kā vienmēr- jāmeklē tuvāk dabai esot. Ciemojoties pie ģimenes draugiem Jūrmalā, iepazinām leģendu par kalnu, kurā aug milzu priedes- Karalis ar Karalieni:

Paldies "Karalim", kurš izšūpināja bērnus. Tad starp priežu galotnēm bija dzirdama ne tikai tuvu esošās jūras šalkas, bet arī bērnu smiekli.

Mežā esot, lapsu Rudasti nesatikām. Bet neba jau tāpēc skumsim, ja pilni krūmi piepilināti ar orandžām pilēm.
Re- cik spilgs un krāšņš krūms ar orandžiem smilšērkšķiem:

Tā vien šķiet, ka krūms savas orzndžās krelles pats sev grib paturēt un tieši tāpēc, augdams ir izdzinis asumus un ērkšķus:

..bet savu tiesu salasījām ar' :

Violeto krāsu mums palīdzēja kamene atrast:

Bet tā kā par maz. Un laikam to juzdams, vīrs kādu augusta sākuma darba dienas vakaru, no darba mājās braukdams (tāds viņš man ir- pārsteigumu un mīļuma pilns),  atveda man šo krāsu, kas palēpusies iekš man nezināmām pļavas puķēm:

(pilnīgi kā Jāņos sajutos, tik ķimeņu siers izpalika ) :-D
Priecīgi un krāsaini laiks aizritējis.
Gluži kā šis burbulis, saulē gozēdamies, atrāda sevī ietvertās krāsas, arī es maķenīt atrādīju kā mēs pabijām zem varavīksnes! =-)

Pūra lādei paceļot vāku..2

Kādu laiciņu atpakaļ jau novirināju savas "pūra lādes vāku" jebšu iesāku rādīt padarītos darbiņus.
http://sapnunamins.blogspot.com/2013/05/pura-ladei-pacelot-vaku.html
"Dzintra un Alfons" bija tikai iesākums manām oriģinālajām pudeļu dāvanām.
Vārds gan netika šim cilvēkveidīgajam džekiņam dots, bet tāds nu viņš man sanāca:

 No pudeles un ar pudeli rokās.
(No Martini- no party!) =-D

Un kā jau īstam džekiņam pieklājas- ierodas pie apdāvināmās jubilāres ar ziedu pušķi otrā padusē. =-)
(Atkārtošos teiktdama, ka visi darbiņi ir uz īstas vīna pudeles "apdarināti", izmalkojami un kas zin- varbūt arī noderīgi otreizējai lietošanai). =-)

"Tā"!

Top TĀ no dažāda aplīšiem, kuriem apdedzina maliņas:

Iegriež 4 daļās un apdedzina:

Iegriež atkal 4 daļās..un atkal apdedzina:

 Re- tāds iznākums pēc visu aplīšu apstrādāšanas, sašūšanas vienkop un ar lielu pogu pašā viducī!

 Savelk zaļu auduma strīpiņu tādā kā rišiņā..

 .. sagriež vajadzīgos lielumos un izveido lapiņas.

 Brošiņas adatiņu ar karsto līmi- pie ziediņa klāt..

 Kamēr pati ar savu dāvināmo puķi ņemos, tikmēr Samanta piesaka savu dalību. Arī gribot veidot brošu. Atteikt lielai gribēšanai nevar. =-)

 Tāda mums sanāca Samantas brošiņa. (Vēl jau gan īsti līdz galam nav sanākusi, mazās rociņas galvai netiek līdzi. Bet lielā uzņemšanās dāvināt to kaimiņdraudzenei liecina- tūliņ, tūliņ..dieniņu no dieniņas..arī Samantas brošiņa noteikti būs!)

 Tikmēr man TĀ jau gatava!

..un ar siltiem sveicieniem jau ieliekas dāvanu maisiņā dāvināšanai! =-)

..uz kaimiņmājām..

Cik jaudādami piepūtām balonus. Jo arī 14.dzimšanas diena ir dzimšanas diena. Un pārsteigumi jebkurā vecumā ir pārsteigumi!

 Zīmējumi- nu tas jau katra paša mākslinieka pārziņā.

 Kad jautāju Raineram, kas tas ir par "S" burtu- izrādās, tā esot čūska. Hmmm...vai patiešām mans radošums karstumā izkusis, ka pati neiedomājos? =-P

Balonus piesējām garos kātos..un esami gatavi doties "ceļā"....=-D

 Re- kāpēc tie garie kāti bija vajadzīgi!!

 Lai uzmodinātu vēl rīta stundā snaudošo jubilāru!
Labi gan, ka tikai pirmajā stāvā dzīvo mūsu sētas draugs. Sazin cik garus zarus būtu jāmeklē, ja viņš dzīvotu pēdējā stāvā- stāvā zem skursteņa, zem mājas jumta. =-))

 Cik labi, ka tā draugus var pārsteigt!

 ..un būt pašiem pirmajiem sveicējiem un dāvanas pasniedzējiem! ;-)

 Urrrāāā!!
Prieks dubultojas, kad pļaviņā atkal rosība valda. Kņada no bērniem. Un mutes kāri kustas...

 Re cik mīļa kaimiņbūšana un kopā sanākšanas prieks!

 Pārsteigumu bērniem un par lielu brīnīšanos man pašai izrādījās vīra prasme- taisīt šitādes te "uzpariktes":

 Tas esot jau apgūts no mazām dienām un kā izrādās- ko māki, to neviens tev nevar atņemt. Re- brīnumi man un arī sētas puikām tiek ierādīts- kā tas taisās un kā tas skan.

 Un skan......
.....aiiii.....
..skaļi, skaļi..

Kā jau katrs pasākums, viss noslēdzas ar salūtu: 

 Konfetti lietus nolija. Bet kas to būtu domājis- ka savākšana būs daļa no atrakcijas. Kurš visvairāk salasīs konfetti papīrīšus, iegūs savā īpašumā pārsteiguma dāvaniņas.
Nu ko, tad tik uz priekšu!




 Un te- jau arī pati apbalvošana un veicināšanas balviņu izdalīšana mazo, nasko bērnu rociņās!

 Kur šī bērna mamma, ka neredz, ka bērns savu zaglīgo guvumu steidzīgi liek sev nabas rajonā. =-P
Tik fotozibsnis- pamanīja un iemūžināja Keitas pirmo, saldo nedarbu. 

 Tāda tā vasariņa!
 Smaidpilnām sejām, priekiem pieskandināta... un saldām konfektēm aiz vaigiem! =-)

Ciku caku..

Pa šo laiciņu esmu priecājusies, ka vasariņa lutina mūs ar skaisto, silto laiciņu.
Priecājos par bērnu patiesiem priekiem un dzirkstošiem smiekliem:

Par to, ka vasara lutina mūs ar vitamīniem un varam augt lieli un stipri:

Priecājos, par brīvu brīdi, kad rokas var uztapināt prātā izdomāto.
Re- tādas 2 maiciņas. Mammas un tēta. Nevar tak izmest, ja abas tik "draudzīgas". Jebšu toņi tik saskanīgi.

Un vēl šis mīlīgais motīviņš ar Teddy Bear lācīti.

Jāmeklē vien šķēres, diegs...Jāizceļ gaismā šujmašīna...
Šņiku, šņaku...
Un ...Volllāāāā...

 

Tik Samantiņai tāds dežūrsmaidiņš, kad gribas atrādīt jauno kleitiņu.

Ar kaimiņminku re- dūša saceļas. Un tad jau arī actiņas iemirdzas patiesā priekā par jauno šuvumu un piekomplektēto matu lenti no tām pašām maiciņām.

Sakritība vai kā, bet tik tagad ieskatos, ka tādos zilākos tonīšos pēdējie darbiņi. :D

Debess zilumā

Nemaz pašai neticas, ka biju pazudusi no sava bloga gandrīz uz mēnesi. Tad nu taisnošos, ka nekur tā pa īstam nebiju nemaz pazudusi, tik vien kā paslēpusies iekš krustiņiem, kurus nu beidzot varu atrādīt, jo dāvana iedāvināta īstajās rokās. =-)

 

Tādos debestiņu zilos tonīšos albūms sanācis. =-)

 

Šis putniņš gan nebija iekš oriģinālā zīmējuma  paredzēts..bet man tā gribējās, tā gribējās... Lai pavasara noskaņu jūt, ka putniņi sāk čivināt savas dziesmas un domāts- ka paziņo arī brīnumu ziņas. =-)

Man patīk.. liekas, ka tā pat ir labāk- jo zaķēns nav vientuļš. Jo nu virs viņa pūkainajām austiņām draugs čivina prieka  ziņu par mazo Sandīti! 

 

 

Un nu tik dāvanu maisiņā iekšā!

(Tiesa, sākotnējā ideja dāvanu maisiņam bija kaligrāfisks uzraksts/ vēlēlējums, bet kā izrādās nebiju padomājusi par dāvana maisiņa glancīgumu un saptotams tuša no tā tecētu nost.. Tā nu izlīdzējos  ar krāsu, kas paredzēta stiklu apgleznošanai.)
Re šitādi darbiņi aiz  muguras!
Japiiii.. pašai prieks par paveikto!