Ciku caku..

Pa šo laiciņu esmu priecājusies, ka vasariņa lutina mūs ar skaisto, silto laiciņu.
Priecājos par bērnu patiesiem priekiem un dzirkstošiem smiekliem:

Par to, ka vasara lutina mūs ar vitamīniem un varam augt lieli un stipri:

Priecājos, par brīvu brīdi, kad rokas var uztapināt prātā izdomāto.
Re- tādas 2 maiciņas. Mammas un tēta. Nevar tak izmest, ja abas tik "draudzīgas". Jebšu toņi tik saskanīgi.

Un vēl šis mīlīgais motīviņš ar Teddy Bear lācīti.

Jāmeklē vien šķēres, diegs...Jāizceļ gaismā šujmašīna...
Šņiku, šņaku...
Un ...Volllāāāā...

 

Tik Samantiņai tāds dežūrsmaidiņš, kad gribas atrādīt jauno kleitiņu.

Ar kaimiņminku re- dūša saceļas. Un tad jau arī actiņas iemirdzas patiesā priekā par jauno šuvumu un piekomplektēto matu lenti no tām pašām maiciņām.

Sakritība vai kā, bet tik tagad ieskatos, ka tādos zilākos tonīšos pēdējie darbiņi. :D