piektdiena, 2013. gada 31. maijs

Piedzīvojumu vasara 2013

Mēs TUR bijām. Par spīti tam,ka saule slēpās visu dienu aiz mākoņmaliņām un mākoņpuika ik pa laiciņam kaisīja lietus lāsītes. Samantiņa ar Raineru jau bija no rīta pilnā epikējumā, lai dotos uz Drošības festivālu "Piedzīvojumu vasara 2013".
 Spītējot vējiem devāmies uz centra pusi -uz Kronvalda bulvāri.
Ai, kā man patīk pārsteigumi bērnu sejās.
 Un tas viss- tikai strūklaku kārtējo šļakatu dēļ.
To vajag prast- spēt priekus un pārsteigumus meklēt ikdienas lietās. (To mums, pieaugušajiem, vajadzētu iemācīties no bērniem.)
Rainers ievērtē neredzētu policijas pārziņā esošo glābšanas kuteri.
Saprotams, visur tika izložņāts, pogas paspaidītas, stūre izgrozīta... ;-)

Šitādas puišu lietas nevar tikt neizmēģinātas..un ja vēl ļauj...:
..un tie lielie vīri-tik tādi mazi puikas vien sirdī ir. :-)

  Pat tādi lielie auto bija ieradušies: 
 Un visu varēja ievērtēt no augšas:
Bet mums, meitenēm, arī savi prieki.
 ..jo sastapām ugunsdzēsēju suni, kas bija izteikti draudzīgs.

..un tīro zobiņu uzraugs- zaķis, nepārprotami ieguva Keitas simpātiju. Pat - re- oppā izprasījās =-)))
Nu re- tā pagāja diena- platiem smaidiem pilna.
 Bijām tikuši pie "policistu končām" ..
..un žetona, kas apliecina, ka esam īsti "Policistu Draugi".
Un ar Tāāāādu  medaļu pie sirds var jau ar lepnumu uz mammas pusi paskatīties un kamerā iepozēt. :-)


Pārdomu kafijas krūze

 Ļaujoties vīra lutinājumam - nesteidzīgam brīdim kafejnīcā, nākamajā dieniņā pēc Keitas vārda dienas, mums sanāca ar vīru "apstādināt laiku". Laiks pašiem sev- saviem sapņiem un nākotnes plāniem.

Bet rāmums un miers bij tikai tur-kafejnīcā...tā nesteidzīgi sēžot pie kafijas krūzes. Atskāru, ka patiesībā viss rit tik ātri un strauji, ka nemaz nav sanācis ierakstīt jaunu ierakstu blogā.
Galva bijusi pilna idejām, rokas nebeidza knosīties un kur tik nebija jāpaspēj aizgājušās nedēļas laikā.
Ar vīriņu un Keitiņu atcerējāmies lūk šādus notikumus:
...esam atkal tikušas palutinātas ar ziediem no vīramātes.
..un vai smaids nav ieraugot arī dzintarkrāsu petūnijas?

Mūsu prieks auga. Varētu pat teikt- dzirksteļoja.
Un te, lūk, viena  dzirkstelīte trāpījās arī Baibai- uz mūsu pusi ciemos braucot, šajā pēdējo ceriņziedu laikā:

 Ai...tik laikam Inese (http://pieineses.blogspot.com/search/label/Pas%C4%81kumi)  mani saprast spētu- cik tie burtiņi lielu rūpi prasa.=-)

 Ja kāds pamana "laimīti"- droši, droši- varat aizlienēt to arī sev. =-)

Un vēl:
....šitāda zaķu meitene ar balerīnu čībām piedancoja mūsmājas pagalmu:

Lūgtum, mazo Aurēlij- tava jaunā rotaļbiedrene =-)) Lai tevi iepriecina rotaļīgā garause dodoties uz mājupusi no Rīgas uz Madonu.


(P.S. Nejautājiet man kāpēc zaķenei, vasarai tuvojoties, cepure galvā- varbūt tas Keitas vārda dienas iespaidā ;-))), bet varbūt tāpēc, ka Aurēlijas pirmais gadiņš iekrita februārī un tad jau piedienas cepuri nēsāt. Bet varbūt domājot par ziemā dzimušo "sniegpārsliņu"- cepure pati "uzprasījās"?! =-D )

Un vēl:
Maijas dzimšanas diena. Tā jau tāda puķu meitene kā Madara. http://pukuzirnis.blogspot.com/
Iekš vienām puķēm- te sēt un stādīt, te pašai pa pļavu lēkāt un tējas maisos ielikt tās krāšņākās, bet galvenais- veselīgākās. 
Ko tad tādai puķu meitenei lai dāvina?
Te mans variants:
"Hobby Set"  veikalā iegādāti mazi mazmazītiņi puķpodiņi- uzpirkstenīša lielumā.
Tad nu vienā no tiem- gabaliņš oāzes un kādu "ilgnoturīgu" puķi iekšā.
Un kas tad te?
Tā dabas radība- lai puķīte vientuļa nejustos. =-)
Nu re- gatavs!
Paliek Vatsona neatklātais jautājums- kas puķupodā iekšā- neba jau tukšs būs bijis?
Vesele sauja krāsainu puķu sēklu....


Lai zied dārzs košiem ziediem manai puķu meitenei! Un priecē viņu visu vasariņu līdz rudenim..un ilgāk. Jā- arī nākamo gadu un vēl un vēl... jo dažas sēklas no ziemciešu šķirnes. ;-)
Lai zied!
Ar apsveikuma kartiņu padusē:

un smaidu sejā- steidzām sveikt jubilāri!
Un vēl... vēl bijām "Drošības festivālā".
Ar vareniem apgriezieniem pagājušā nedēļa mums aizritējusi..=-)
Gribu jums  uzsaukt virtuālo, pārdomu kafijas krūzi- lai arī jums izdodas apstādināt laiku un pasapņot! =-) Un lai sen lolotie sapņi- piepildās!








trešdiena, 2013. gada 22. maijs

22.maijs: Ņamm ņamm un Hip- hip- urrāā

Šodien teju visa varavīksne mūsmājās.







Prieki..
Gan 32 zobu plati smaidi, gan tikai 6 mazo zobiņu platais smaids. Un kā nu ne...šodien 22.maijā svin visi kalendārā neiekļauto vārdu īpašnieki un īpašnieces,
tostarp arī mūsu Keitiņai šodien saldā vārda diena!
Lai krāsaina būtu arī mana mazā jubilārīte, šodien uztaisīju viņai svētku stīpiņu. Nu tā-lai ir pa svinīgo!
Tam tik vajadzēja krāsaino papīru vai žurnālus ar krāsainiem attēliem, caurduri un laiks- lai uztaisītu "konfetti" un tad jau maķenīt laika un līmes,lai krāsainos krikumus pielīmētu pie svētku stīpiņas-cepurītes.
Re, šitā:
Lieki līdzekļus netērējot, stīpiņu aizlienējām no vecākās māsas, kas mīļuprāt aizdeva savu rotu šādam pasācienam. =-) Cepurīti ar abpusējo skoču pielīmēju pie stīpiņas. Lai tad, kad svētki būs beigušies, nesabojājot stīpiņu, varētu noņemt cepurīti nost un stīpiņu atkal izmantot kārtīgam matu sakārtojumam.
 Nu varam pucēties un ballēties:


Ai, ai...un kā tad bez svētku tortes..
 "Garda gan," nodomā mana mazā degustatore, nolaizot mazo, zaglīgo pirkstiņu, kas tīšuprāt iespruka tortes saldajā putukrējumā. :-)
Platiem smaidiem un varavīkšņu krāsām dzirkstošu jums visiem šo dieniņu vēlot-
Mēs no "Sapņu namiņa"!
=-)

Petūniju mežģīnēs

Kad jau liekas, ka diena ritēs savu ierasto, mierīgo gaitu, negaidīti tajā iezogas pārsteigums.
Vīra māte no Kokneses ar jauka cilvēka starpniecību ir ziedošu dāvanu man sarūpējusi. :-)

Ai..nu gan varēšu sapņaini vērties savos abos puķpodos ik dienu visu vasariņu un priecāties par "ziedošajiem pārsteigumiem"- par savām petūnijām mežģīnēs!

 Paldies "kurjeram", kas piegādāja man šo manī joprojām nekūstošo prieku. Tad nu viņam uz ātro tapa plātsmaize, kura  patiešām ir superātra un bez īpašām sastāvdaļām:
Mīkliņai:
1 gl cukura
2 olas
1 gl kefīra
1 tējk. soda (dzesē ar etiķi)
1,5-2 gl milti
Virsū der jebkas- man šoreiz āboli, bet tikpat labi garšo arī ar biezpiena masu, ogām, rabarberiem.. Mmmm.....ņamma gatavā!
Paldies manam māšukam par šo receptīti! =-)

Prieks redzot vakarpusē namiņā sapulcējamies visus mana namiņa iedzīvotājus. 
 
Bet prieks par dubultprieku pārvēršas, kad vīriņš mani iepriecina ar krāsām atlašu lentēs. 
 Nu gan viņam dzirdīgas ausis..jo sen jau esmu "piežūžojusi" viņam pilnu galvu, ka gribas iemēģināt roku "kanzaši" tehnikā. Kas no lentēm būs man sanācis, domāju atskaitīties jau tuvākajā laikā....tiklīdz atbrīvosies kāda brīva diennakts stundiņa.
Tā arī pagājusi dieniņa- ar krāsām ziedos un lentēs, ar kanēļsmaržu un pūdercukura baltumu uz ābolu plātsmaizēm!