otrdiena, 2013. gada 17. septembris

Mīļākie ziedi

Ir tik labi, pūšot rudens vējam aiz apkakles, dzert siltā mājā siltu tēju. Un tik labi, ka rudens pelēcīgumam ir konkurenti- krāšņais lapkritis, rudens ogu sārtums, rudens ābolu dzeltenīgais skābums, sēņu cepuru daudzveidība, krāsainība rudens ziedos....
Vāzē stāv rudens ziedi. Skaisti savā krāsainībā un vienkāršumā.
Bet tie nav mani mīļākie ziedi.
Arī rozes un lilijas ne..
Tieši šovasar es teju katru otro dienu mazgāju vāzes un glāzes no katru dienu saņemtajiem uzmanības apliecinājumiem, jo katru dienu ( un to sakot, es nebūt nepārspīlēju) Samantiņu, bet jo īpaši Raineru redzēju šādi:
Cik gan tādā trīs gadus vecā puisēnā ir liels, augošs mīļums!
Un lūk- arī mani mīļākie ziedi (piefiksēju tikai dažas ziedu kompozīcijas , jo daudzas vēl palika aizkadrā) :-)
(Pēc floristiskā ziedu sakārtojuma var spriest, kurš ziedu pušķis no meitēna, kurš no dēlēna ;-D)

 Nav jau īsti labi ar saknēm raut, bet ko darīsi ka tie pelašķi nepadodas. Saprotams aiz visas cieņas pret dāvinājumu :-) - vāzē ziedi liekami kādi ir pasniegti.
 Arī tad ja ir ar saknēm, arī tad, ja to skaits pēc latviešu ieražām un paražām neatbilst pareizajam skaitliskumam :D
Bet tādi ir mani mīļākie ziedi- bērnu acīm ieraudzīti un sirds siltumā pasniegti! 
 Un kādi ir tavi mīļākie ziedi?

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana