trešdiena, 2013. gada 17. jūlijs

Pūra lādei paceļot vāku..2

Kādu laiciņu atpakaļ jau novirināju savas "pūra lādes vāku" jebšu iesāku rādīt padarītos darbiņus.
http://sapnunamins.blogspot.com/2013/05/pura-ladei-pacelot-vaku.html
"Dzintra un Alfons" bija tikai iesākums manām oriģinālajām pudeļu dāvanām.
Vārds gan netika šim cilvēkveidīgajam džekiņam dots, bet tāds nu viņš man sanāca:

 No pudeles un ar pudeli rokās.
(No Martini- no party!) =-D
Un kā jau īstam džekiņam pieklājas- ierodas pie apdāvināmās jubilāres ar ziedu pušķi otrā padusē. =-)
(Atkārtošos teiktdama, ka visi darbiņi ir uz īstas vīna pudeles "apdarināti", izmalkojami un kas zin- varbūt arī noderīgi otreizējai lietošanai). =-)

otrdiena, 2013. gada 16. jūlijs

"Tā"!

Top TĀ no dažāda aplīšiem, kuriem apdedzina maliņas:
Iegriež 4 daļās un apdedzina:

Iegriež atkal 4 daļās..un atkal apdedzina:

 Re- tāds iznākums pēc visu aplīšu apstrādāšanas, sašūšanas vienkop un ar lielu pogu pašā viducī!
 Savelk zaļu auduma strīpiņu tādā kā rišiņā..
 .. sagriež vajadzīgos lielumos un izveido lapiņas.
 Brošiņas adatiņu ar karsto līmi- pie ziediņa klāt..
 Kamēr pati ar savu dāvināmo puķi ņemos, tikmēr Samanta piesaka savu dalību. Arī gribot veidot brošu. Atteikt lielai gribēšanai nevar. =-)
 Tāda mums sanāca Samantas brošiņa. (Vēl jau gan īsti līdz galam nav sanākusi, mazās rociņas galvai netiek līdzi. Bet lielā uzņemšanās dāvināt to kaimiņdraudzenei liecina- tūliņ, tūliņ..dieniņu no dieniņas..arī Samantas brošiņa noteikti būs!)
 Tikmēr man TĀ jau gatava!

..un ar siltiem sveicieniem jau ieliekas dāvanu maisiņā dāvināšanai! =-)

trešdiena, 2013. gada 10. jūlijs

..uz kaimiņmājām..


Cik jaudādami piepūtām balonus. Jo arī 14.dzimšanas diena ir dzimšanas diena. Un pārsteigumi jebkurā vecumā ir pārsteigumi!
 Zīmējumi- nu tas jau katra paša mākslinieka pārziņā.
 Kad jautāju Raineram, kas tas ir par "S" burtu- izrādās, tā esot čūska. Hmmm...vai patiešām mans radošums karstumā izkusis, ka pati neiedomājos? =-P

Balonus piesējām garos kātos..un esami gatavi doties "ceļā"....=-D

 Re- kāpēc tie garie kāti bija vajadzīgi!!




 Lai uzmodinātu vēl rīta stundā snaudošo jubilāru!
Labi gan, ka tikai pirmajā stāvā dzīvo mūsu sētas draugs. Sazin cik garus zarus būtu jāmeklē, ja viņš dzīvotu pēdējā stāvā- stāvā zem skursteņa, zem mājas jumta. =-))

 Cik labi, ka tā draugus var pārsteigt!
 ..un būt pašiem pirmajiem sveicējiem un dāvanas pasniedzējiem! ;-)


 Urrrāāā!!
Prieks dubultojas, kad pļaviņā atkal rosība valda. Kņada no bērniem. Un mutes kāri kustas...




 Re cik mīļa kaimiņbūšana un kopā sanākšanas prieks!

 Pārsteigumu bērniem un par lielu brīnīšanos man pašai izrādījās vīra prasme- taisīt šitādes te "uzpariktes":


 Tas esot jau apgūts no mazām dienām un kā izrādās- ko māki, to neviens tev nevar atņemt. Re- brīnumi man un arī sētas puikām tiek ierādīts- kā tas taisās un kā tas skan.

 Un skan......
.....aiiii.....
..skaļi, skaļi..


Kā jau katrs pasākums, viss noslēdzas ar salūtu: 
 Konfetti lietus nolija. Bet kas to būtu domājis- ka savākšana būs daļa no atrakcijas. Kurš visvairāk salasīs konfetti papīrīšus, iegūs savā īpašumā pārsteiguma dāvaniņas.
Nu ko, tad tik uz priekšu!




 Un te- jau arī pati apbalvošana un veicināšanas balviņu izdalīšana mazo, nasko bērnu rociņās!



 Kur šī bērna mamma, ka neredz, ka bērns savu zaglīgo guvumu steidzīgi liek sev nabas rajonā. =-P
Tik fotozibsnis- pamanīja un iemūžināja Keitas pirmo, saldo nedarbu. 

 Tāda tā vasariņa!
 Smaidpilnām sejām, priekiem pieskandināta... un saldām konfektēm aiz vaigiem! =-)









piektdiena, 2013. gada 5. jūlijs

Ciku caku..

Pa šo laiciņu esmu priecājusies, ka vasariņa lutina mūs ar skaisto, silto laiciņu.
Priecājos par bērnu patiesiem priekiem un dzirkstošiem smiekliem:
Par to, ka vasara lutina mūs ar vitamīniem un varam augt lieli un stipri:
Priecājos, par brīvu brīdi, kad rokas var uztapināt prātā izdomāto.
Re- tādas 2 maiciņas. Mammas un tēta. Nevar tak izmest, ja abas tik "draudzīgas". Jebšu toņi tik saskanīgi.
Un vēl šis mīlīgais motīviņš ar Teddy Bear lācīti.

Jāmeklē vien šķēres, diegs...Jāizceļ gaismā šujmašīna...
Šņiku, šņaku...
Un ...Volllāāāā...
Tik Samantiņai tāds dežūrsmaidiņš, kad gribas atrādīt jauno kleitiņu.
Ar kaimiņminku re- dūša saceļas. Un tad jau arī actiņas iemirdzas patiesā priekā par jauno šuvumu un piekomplektēto matu lenti no tām pašām maiciņām.
Sakritība vai kā, bet tik tagad ieskatos, ka tādos zilākos tonīšos pēdējie darbiņi. :D




Debess zilumā

Nemaz pašai neticas, ka biju pazudusi no sava bloga gandrīz uz mēnesi. Tad nu taisnošos, ka nekur tā pa īstam nebiju nemaz pazudusi, tik vien kā paslēpusies iekš krustiņiem, kurus nu beidzot varu atrādīt, jo dāvana iedāvināta īstajās rokās. =-)
Tādos debestiņu zilos tonīšos albūms sanācis. =-)
Šis putniņš gan nebija iekš oriģinālā zīmējuma  paredzēts..bet man tā gribējās, tā gribējās... Lai pavasara noskaņu jūt, ka putniņi sāk čivināt savas dziesmas un domāts- ka paziņo arī brīnumu ziņas. =-)
Man patīk.. liekas, ka tā pat ir labāk- jo zaķēns nav vientuļš. Jo nu virs viņa pūkainajām austiņām draugs čivina prieka  ziņu par mazo Sandīti! 
 

 
Un nu tik dāvanu maisiņā iekšā!

(Tiesa, sākotnējā ideja dāvanu maisiņam bija kaligrāfisks uzraksts/ vēlēlējums, bet kā izrādās nebiju padomājusi par dāvana maisiņa glancīgumu un saptotams tuša no tā tecētu nost.. Tā nu izlīdzējos  ar krāsu, kas paredzēta stiklu apgleznošanai.)
Re šitādi darbiņi aiz  muguras!
Japiiii.. pašai prieks par paveikto!