Pūra lādei paceļot vāku...

Gribas virtuāli pacelt savai pūra lādei vāku un mazlietiņ gremdēties mīļās atmiņās un ļaut ieskatīties arī citiem, kas tad bijis sadarīts līdz šim ( ar to es domāju savus paveiktos darbiņus vēl pirms bloga).

Savu vecāko meitiņu gaidot, nevarēju mājās mierīgi nosēdēt man piešķirto atvaļinājuma laiku, nedarot itin nekā. Nu nevarēju, vienkārši nemāku tā. =-)
Reiz ar vīru bija jādodas uz kādu jubileju.
Flokšus jāņem padusē, saprotams- otrā padusē bija jāatrodas jubilāram paredzētā dāvana.  Bet ko? Cilvēkam, kuram ir Viss. Ar materiālu lietu nepārsteigsi.
Un tad- ja ļauj brīvu vaļu savām abām smadzeņu puslodēm un izmanto abas rokas- paveikt var uiiii....
Iesāku pārveidot vīna pudeles.

Ar vārdu  "iesāku" es nebūt nemānos, jo izveidotā dāvana man gadus 3 bija tik aizraujošs "pasākums", kad pieņēmu pasūtījumus (šad tad to daru arī joprojām..bet nu jau krietni mazāk, savus trīs mīļukus ik dieniņu audzinot un mīļojot).
Darbiņus- pasūtījumus  tad arī atrādīšu šeit, savā blogā. Par prieku sev un kas zin- varbūt par iedvesmu citiem!
Pudeles man palika tik mīļas, ka tām pat savu reizi tika doti vārdi.
 Jubilāram tika iedāvināta augšējā attēlā redzamā Dzintra ar Alfonsu. =-)))) un zelta zivtiņa- kas piepildītu visas jubilāra vēlmes.
Jāpiebilst, ka visas redzamās dāvanas pudeles ir no veikalu plauktiem nākušas un apstrādātas tā,ka tās var "iztukšot", nekaitējot visai pudeles dekorācijai. Bet tas nu katra paša ziņā- tukšot vai ļaut, lai tās gozējas sekciju plauktos. =-P

Kādu brīdi jau biju teju gandrīz kā savedēja. =-)Jo simpātijas ieguva Alfons. Alfons bija topa augšgalā. Te kādai izrādījās, ka vīrs kaislīgs makšķernieks un vajag Alfonsu, te kādai mednieks.. Tad nu re..Mani "Alfonsi" un Viņš Pats savā ikdienā ar Dzintru un prom no sievas sāniem esot:

ne jau katreiz var noķert "zelta zivtiņu". =-D

 Jebšu- "Ne asakas!"- labāku copi vēlot.
Ak jā..Bet makšķerēšana jau tik viens no Alfona vaļaspriekiem- te otrs vaļasprieks:

 Un kamēr Alfons makšķerē, "bļitko" un medījumu laukos izgājis, tikmēr Dzintra kā jau kārtīga "saimeniece"- rūpējas par pavardu un iekopj savu piemājas puķu dārzu, neaizmirstot, arī rūpēties par savu ārējo izskatu- par prieku sev, Alfonsam un apkārtējiem.

 Nu re- tā iesākās pamazām stāsts. Bet stāstāmā vēl ir tik daudz.
Labs darbiņš, kas padarīts.
Rokas nespēj galvai tik līdzi..cik gribas daudz ko izmēģināt, uztaisīt un atklāt priekš sevis ko jaunu.
Lai jums saulaina un cīruļdziesmām piedziedāta šī dieniņa!
Mairita