Vakardienas pārsteigumi un darbi

Nu kas to būtu domājis, ka vēl aizvakar iesākot rakstīt savu blogu saule mūs kausēs ārā pa lāsītei vien, palāsītei vien. Bet jau vakardien- re kādi pārsteigumi. (Un tas viss- 18.maija dienā.)

Tā nu cita (es) ķēru fotoaparātu un cits (mana lielākā meitiņa) ķēra krusas gabaliņus. Un kamēr uz mazās, siltās plaukstas tie vēl gozējās, mēs steidzām piefiksēt šos "aukstos" brīnumus karstā dienā.

Re, it kā mazi dabas nieki-
Bet mums tie ir lieli prieki!!! =-)

Aiz bērna prieka, nāca mans prieks. Re, re.. te jau tas ir!
Izšūta dāvaniņa dzimšanas dienā mūsu ģimenes draugu mazai meitenītei-Nellijai uz viņas pirmo gadiņu.

Re-kā krāsainie un dzīvespriecīgie krustiņi atrada savu pielietojumu- praktiskajā dāvaniņā.

..uz kastītes, kur iekšā var likt matu sprādzes, matu gumijas, stīpiņas, krellītes, roksprādzītes un  mazo dāmīšu mazajiem pirkstiņiem paredzētos gredzentiņus...
(Man pašai meitēns un zinu, ka tāda palielāka kastīte ar laiku vien piepildās. Un tad-ai cik labi,ka visas rotiņas ir vienkop un nav jāmeklē tās pa malu  maliņām)

Lai kastīte iegūtu lielāku meitenīgumu un visādi citādi lai acij būtu, kur ilgāk uzkavēties pie kastītes noformējuma- uztapināju savas pirmās atlasu rozītes.

Skatos uz padarīto..un pašai prieks un smaids visas galvas rādiusā!

Prieks par padarīto un to, ka trakais vakardienas negaiss, vējš un viņu sabiedrotā -krusa, nav apskādējusi manu balkonkastītē augošo rozīti.

Lai mans prieks ir lipīgs! Un pielīp arī jums! =-P