"Tā"!

Top TĀ no dažāda aplīšiem, kuriem apdedzina maliņas:

Iegriež 4 daļās un apdedzina:

Iegriež atkal 4 daļās..un atkal apdedzina:

 Re- tāds iznākums pēc visu aplīšu apstrādāšanas, sašūšanas vienkop un ar lielu pogu pašā viducī!

 Savelk zaļu auduma strīpiņu tādā kā rišiņā..

 .. sagriež vajadzīgos lielumos un izveido lapiņas.

 Brošiņas adatiņu ar karsto līmi- pie ziediņa klāt..

 Kamēr pati ar savu dāvināmo puķi ņemos, tikmēr Samanta piesaka savu dalību. Arī gribot veidot brošu. Atteikt lielai gribēšanai nevar. =-)

 Tāda mums sanāca Samantas brošiņa. (Vēl jau gan īsti līdz galam nav sanākusi, mazās rociņas galvai netiek līdzi. Bet lielā uzņemšanās dāvināt to kaimiņdraudzenei liecina- tūliņ, tūliņ..dieniņu no dieniņas..arī Samantas brošiņa noteikti būs!)

 Tikmēr man TĀ jau gatava!

..un ar siltiem sveicieniem jau ieliekas dāvanu maisiņā dāvināšanai! =-)

..uz kaimiņmājām..

Cik jaudādami piepūtām balonus. Jo arī 14.dzimšanas diena ir dzimšanas diena. Un pārsteigumi jebkurā vecumā ir pārsteigumi!

 Zīmējumi- nu tas jau katra paša mākslinieka pārziņā.

 Kad jautāju Raineram, kas tas ir par "S" burtu- izrādās, tā esot čūska. Hmmm...vai patiešām mans radošums karstumā izkusis, ka pati neiedomājos? =-P

Balonus piesējām garos kātos..un esami gatavi doties "ceļā"....=-D

 Re- kāpēc tie garie kāti bija vajadzīgi!!

 Lai uzmodinātu vēl rīta stundā snaudošo jubilāru!
Labi gan, ka tikai pirmajā stāvā dzīvo mūsu sētas draugs. Sazin cik garus zarus būtu jāmeklē, ja viņš dzīvotu pēdējā stāvā- stāvā zem skursteņa, zem mājas jumta. =-))

 Cik labi, ka tā draugus var pārsteigt!

 ..un būt pašiem pirmajiem sveicējiem un dāvanas pasniedzējiem! ;-)

 Urrrāāā!!
Prieks dubultojas, kad pļaviņā atkal rosība valda. Kņada no bērniem. Un mutes kāri kustas...

 Re cik mīļa kaimiņbūšana un kopā sanākšanas prieks!

 Pārsteigumu bērniem un par lielu brīnīšanos man pašai izrādījās vīra prasme- taisīt šitādes te "uzpariktes":

 Tas esot jau apgūts no mazām dienām un kā izrādās- ko māki, to neviens tev nevar atņemt. Re- brīnumi man un arī sētas puikām tiek ierādīts- kā tas taisās un kā tas skan.

 Un skan......
.....aiiii.....
..skaļi, skaļi..

Kā jau katrs pasākums, viss noslēdzas ar salūtu: 

 Konfetti lietus nolija. Bet kas to būtu domājis- ka savākšana būs daļa no atrakcijas. Kurš visvairāk salasīs konfetti papīrīšus, iegūs savā īpašumā pārsteiguma dāvaniņas.
Nu ko, tad tik uz priekšu!




 Un te- jau arī pati apbalvošana un veicināšanas balviņu izdalīšana mazo, nasko bērnu rociņās!

 Kur šī bērna mamma, ka neredz, ka bērns savu zaglīgo guvumu steidzīgi liek sev nabas rajonā. =-P
Tik fotozibsnis- pamanīja un iemūžināja Keitas pirmo, saldo nedarbu. 

 Tāda tā vasariņa!
 Smaidpilnām sejām, priekiem pieskandināta... un saldām konfektēm aiz vaigiem! =-)

Ciku caku..

Pa šo laiciņu esmu priecājusies, ka vasariņa lutina mūs ar skaisto, silto laiciņu.
Priecājos par bērnu patiesiem priekiem un dzirkstošiem smiekliem:

Par to, ka vasara lutina mūs ar vitamīniem un varam augt lieli un stipri:

Priecājos, par brīvu brīdi, kad rokas var uztapināt prātā izdomāto.
Re- tādas 2 maiciņas. Mammas un tēta. Nevar tak izmest, ja abas tik "draudzīgas". Jebšu toņi tik saskanīgi.

Un vēl šis mīlīgais motīviņš ar Teddy Bear lācīti.

Jāmeklē vien šķēres, diegs...Jāizceļ gaismā šujmašīna...
Šņiku, šņaku...
Un ...Volllāāāā...

 

Tik Samantiņai tāds dežūrsmaidiņš, kad gribas atrādīt jauno kleitiņu.

Ar kaimiņminku re- dūša saceļas. Un tad jau arī actiņas iemirdzas patiesā priekā par jauno šuvumu un piekomplektēto matu lenti no tām pašām maiciņām.

Sakritība vai kā, bet tik tagad ieskatos, ka tādos zilākos tonīšos pēdējie darbiņi. :D

Debess zilumā

Nemaz pašai neticas, ka biju pazudusi no sava bloga gandrīz uz mēnesi. Tad nu taisnošos, ka nekur tā pa īstam nebiju nemaz pazudusi, tik vien kā paslēpusies iekš krustiņiem, kurus nu beidzot varu atrādīt, jo dāvana iedāvināta īstajās rokās. =-)

 

Tādos debestiņu zilos tonīšos albūms sanācis. =-)

 

Šis putniņš gan nebija iekš oriģinālā zīmējuma  paredzēts..bet man tā gribējās, tā gribējās... Lai pavasara noskaņu jūt, ka putniņi sāk čivināt savas dziesmas un domāts- ka paziņo arī brīnumu ziņas. =-)

Man patīk.. liekas, ka tā pat ir labāk- jo zaķēns nav vientuļš. Jo nu virs viņa pūkainajām austiņām draugs čivina prieka  ziņu par mazo Sandīti! 

 

 

Un nu tik dāvanu maisiņā iekšā!

(Tiesa, sākotnējā ideja dāvanu maisiņam bija kaligrāfisks uzraksts/ vēlēlējums, bet kā izrādās nebiju padomājusi par dāvana maisiņa glancīgumu un saptotams tuša no tā tecētu nost.. Tā nu izlīdzējos  ar krāsu, kas paredzēta stiklu apgleznošanai.)
Re šitādi darbiņi aiz  muguras!
Japiiii.. pašai prieks par paveikto!

Keitai- 1 gadiņš

12. jūnijā 2012.gadā, plkst. 12:12 nāca pasaulē mūsu mīlulīte Keita.
Ehhh..šie mani īpašie 4 "12". :-)
Nu jau gadiņš apkārt!
Vasara lutina ar laiku un nevar neuztaisīt mazo bērnu ballīti, lieliem bērnu priekiem.
Es priecājos, ka pie "Sapņu namiņa" ir pļaviņa- tur nu arī lūgti visi kaimiņbērni!

Es priecājos, ka man ir tik mīļš vīriņš- kas neprotestē, kad iepriekšējā vakarā tiek izvilkta šujmašīna un sašūta svētku karodziņu virtene, es priecājos, kad viņš pats uzcepa bērnu ballītei banānu keksiņu un piepalīdzēja man vēl tortes gatavošanā..priecājos, ka vakar- svētku rītā, cēlāmies augšā abi 7:00, kamēr mūsu trijotne vēl saldi čucēja, lai paspētu vēl pirms vīra  darbiņa izrotāt pļaviņu ar virtenēm, baloniem, galda klājumiem..
Un tas viss- savu un citu bērnu priekam.
Re- paspēju ieknipsēt savējo mīļuku acīs pārsteigumu, kad viņi jau bija uzmodušies un piepalīdzēja Keitas ballītei saklāt galdiņu bērniem:

Un priecājos par pēdējiem ceriņiem.. tie tik ļoti sadraudzējās ar suņburkšķiem, ka vēl joprojām stāv vāzē uz galdiņa pagalmā.

 Lūk kāds bija mūsu pasākuma plāns:
1. Gājām pa apli, dungojot Vinnija Pūka dziesmu. Kad apstājāmies, sākot ar mazāko- bija jānosauc vai jāpsaka par šo bērnu/mammu/ omīti, kas mīļš un jauks.
Saprotams- tas visus bērnus tikai noskaņoja uz vēl pozitīvākas nots,ka mēs bijām sapulcējušies- tik lieli, tik smaidīgi, tik jautri, tik sportiski, tik atraktīvi, tik varoši un griboši utt. :-)
2. Bez vārdiem, izmantojot kustības- katram bērnam jāparāda, ko viņam patīk darīt. Ja arī pārējiem patīk šo lietu darīt (piem. ēst saldējumu, dejot baletu, braukt ar riteni), tad pārējie bērni kustību atkārto.
Tā nu sanāca mums izlocīties un iesildīties. Arī man.. jo kur jau tie laiki, kad nebiju stiepusies pirkstgalos un rādījusi kā dejo balerīnas, bet redz- Samantai patīkot balets. =-D
3. Spēle "Pelītes". Katram aiz biksēm vai svārkiem jāaizsprauž apm. 40cm gara astīte. (adumiņu no vakara sagriezu strēmelītēs, zinot, ka šo spēlīti mēs spēlēsim). Uzdevums:  katrai pelei sargāt savu asti, bet citam aste jānorauj. =-) Tā nu uzvarš tas, kuram paliek astīte līdz beigām.
Līdz šīm spēlēm diemžēl bilžu man nav, bet jautrība bija tāpat.
Nu gan..pie cienastiņa..

Mazliet iestiprinoties, atgriezāmies pie izkustēšanās, uzspēlējot:

4. Ādamam bij' 7 dēli. 

5. Kas to būtu domājis,ka tik lielu atsaucību iegūs spēle "Detektīvs" . Izliek uz sedziņas rotaļlietas, viens bērns iejūtas detektīva lomā- uz brītiņu dodas prom. Tikmēr pārējie bērni ieliek maisiņā vienu mant un un aicina bērnu atpakaļ. "Detektīvam" uzdevums- atminēt,kuras mantas vairs nav un ir paslēpta maisiņā. 

6. Kad pajautāju- kādā sakarā mēs šeit esam sapulcējušies, atbilde ilgi nebija jāgaida. "Keitai- gadiņš!" 

Tātad- kur bez tortes. Kamēr es pēc "īstās tortes" uz otro stāvu =-), tikmēr bērniem uzdevums izkrāsot katram savu torti ar 1 svecīti. 

Un pēcāk- darbu izstāde!

Un te- arī tika sagaidīta pati torte:

Lai labi garšo!

Un mazas dāvaniņas ciemiņiem no Keitiņas:

Paldies, paldies- ka atnācāt un pieskandinājāt Namiņa pļaviņu ar saviem smiekliem!
Kad jau likās, ka sētas draudziņu ballīte aiz muguras- pārsteigumi nebeidzas:
Pašgatavots kaimiņpuikas Antona enģelītis  ielido mājās:

Un tētis mājās ar puķēm meitiņai un man..

Es jau labprāt parādītu cik jauka matu gumija tika pievienota dāvinātajai rozei. Tik nu tad to būtu jāpielīmē ar superlīmi. Jo tiklīdz jaunā štāte tiek likta galvā, ar gaismas ātrumu tā tika vilkta nost. =-D

It kā ar piedzīvojumiem nebūtu gana, pie logiem liela rosība. Ģimenes- kaimiņdraugi  šodien šūpoles izdomājuši uzstādīt. ;-) Mēs jau smejamies ar Kārli- laikam tās ar' Keitai par godu. =-D

Es esmu priecīga par aizvadīto dienu, par pozitīvo emociju jūru.
Par labiem draugiem un ģimenes draugiem.
Un neizsakāmi aizkustināta par kaimiņieni, Česlavīti- tepat, blakus- aiz 10 cm biezās sienas, kas ne tikai Keitiņas gadiņu atcerējās, bet bez puķēm un dāvaniņas vēl šitāāāāādu pārsteigumu no konditorijas "Salas" bija pasūtījusi un vēl pašā vakarpusē mums atveda:

(Pamatīgi liels kliņģeris no viņas un maza prieka asariņa no manis.)  =-) Tik mmmīļi...
Vakarpusē, kad nabas rajoni bija pārpildīti, lielākie pārņemti ar emocijām, Keitiņa ielīdusi savā dāvanu stūrīti- es pieķeru sevi laimes sajūtā par tādiem kaimiņiem.

Tik daudz pozitīvu emociju..un tas viss vēl bez omēm, opjiem,  tuvākajiem radiņiem, ģimenes draudziņiem, tantēm un onkuļiem.
Vēlreiz paldies- par pavadīto laiciņu, par pašu šūtiem svārciņiem, pašu gatavotām kartiņām, par piepūstiem baloniem ar vēlējumiem, par pašgatavotiem enģelīšiem, par dāvanām, par garšīgām dāvanām, par mīļām domām par Keitiņu un manu saimīti!
Es patiešām dzīvoju "Sapņu namiņā"!!!