Vīrietim jubileja

..tiesa ne manam ;-) un tomēr- apsveikt mūsu ģimenes draugu ir svēta lieta! 
Dāvana vīrišķīga- "Elier" jebšu mums, latvju tautai, vairāk zināma kā "Baldones dūņas" kolekcijas pēcskūšanās losjons.
Tātad arī pašam iesaiņojumam, manuprāt, bija jābūt bez ciku cakām un dāvanas dekorācija saskaņotos ar dāvināmo saturu, mazliet radītu smaidu par dāvanas virspusi un tās iekšpuses saderību.=-)

Daudz laimes, Egidius! :-)

Mīļākie ziedi

Ir tik labi, pūšot rudens vējam aiz apkakles, dzert siltā mājā siltu tēju. Un tik labi, ka rudens pelēcīgumam ir konkurenti- krāšņais lapkritis, rudens ogu sārtums, rudens ābolu dzeltenīgais skābums, sēņu cepuru daudzveidība, krāsainība rudens ziedos....
Vāzē stāv rudens ziedi. Skaisti savā krāsainībā un vienkāršumā.

Bet tie nav mani mīļākie ziedi.
Arī rozes un lilijas ne..
Tieši šovasar es teju katru otro dienu mazgāju vāzes un glāzes no katru dienu saņemtajiem uzmanības apliecinājumiem, jo katru dienu ( un to sakot, es nebūt nepārspīlēju) Samantiņu, bet jo īpaši Raineru redzēju šādi:

Cik gan tādā trīs gadus vecā puisēnā ir liels, augošs mīļums!
Un lūk- arī mani mīļākie ziedi (piefiksēju tikai dažas ziedu kompozīcijas , jo daudzas vēl palika aizkadrā) :-)

(Pēc floristiskā ziedu sakārtojuma var spriest, kurš ziedu pušķis no meitēna, kurš no dēlēna ;-D)

 Nav jau īsti labi ar saknēm raut, bet ko darīsi ka tie pelašķi nepadodas. Saprotams aiz visas cieņas pret dāvinājumu :-) - vāzē ziedi liekami kādi ir pasniegti.
 Arī tad ja ir ar saknēm, arī tad, ja to skaits pēc latviešu ieražām un paražām neatbilst pareizajam skaitliskumam :D

Bet tādi ir mani mīļākie ziedi- bērnu acīm ieraudzīti un sirds siltumā pasniegti! 
 Un kādi ir tavi mīļākie ziedi?

EKO dāvana

E-ekonomiska, ekoloģiska
K-kokaina, kreatīva
O-oriģināla, "ostīga" =-)
EKO
Nu tā lai šoreiz saucas mana dāvana uz "Sandrām", jo kalendārā 15.septembrī stāv  ieraksts, ka visām šī vārda īpašniecēm ir vārda diena!
Arī man tepat ar roku sasniedzama ir viena no viņām un tad jau nevar neko neiedāvināt un kas tad var būt labāks par ko neredzētu un paša veidotu. Savā prātā izdomātu un realizētu.
Zemāk minēts apraksts un ievietotas bildes pirms un pēc EKO pārvērtībām. =-D 

Darba secība:
1. Izvēlēties piezīmju kladi. 

 
2.Uzlīmēt vispirms atlasa bantes uz piezīmju klades:

3. Nokrāsot spirāles malu ar akrila krāsu pieskaņotā tonī priežu mizas krāsai:

4. Uzlīmēt  priežu mizas uz abiem klades vāciņiem (priekšējiem un aizmugurējiem):

5. Rotāt kladi ar dabas materiāliem pēc pašu ieskatiem un gaumes.
       Es izvēlējos dāvanu personalizēt vēl vairāk- līdz ar to koka ripā izdedzināju jubilāres vārdu un izmantoju dāvinātās kastes saturu  http://sapnunamins.blogspot.com/2013/09/izzavesim-rudeni.html
( Re- es taču teicu- noderēs, noderēs "tas izžāvētais rudens"! ;-D )
Te nu arī rezultāts. Spriediet paši!

Vakar dāvanu visa saime iedāvinājām un vakarstundā saņēmu ziņu no jubilāres:
"Vēlreiz liels un  mīļš Tev paldies! Nevaru vien beigt taustīt, ostīt un vēl visādīgi apbrīnot jūsu meža :-) velti!"

Cik jauki, ka prātā iznēsātā, izdomātā dāvana beidzot ir  arī realizēta un  kādā cilvēkā  tā ir radījusi smaidu!
Yuhhh..diena izdevusies! =-)

Izžāvēsim rudeni!

Sestdien saņēmu fantastiku dāvanu- smaržīgu kasti pilnu ar rudens noskaņām un tam pa virsu nebeidzams mīļums no ģimenes draugiem, jo iedomājās par "Sapņu namiņā" esošo, allaž visu vācošo =-))) Mairitu!

Eh, šis kāmja sidroms un cilvēka grēciskā negausība- gribas vēl, vēl, vēl- brūkleņu mētras, viršus pušķiem vien, pušķiem vien- saņemt, paglabāt un saglabāt.
Jo noderēs tak! =-))
 Un krāsas- nebūt vēl nav atvadījušās no plūktā brīža, tikpat spilgtas tās palikušas ozolu lapās, mētrās, viršos un brūkleņogās.
Paldies mīļš, Baibiņ!
P.S.Aicinu arī pārējās radošās personības, pagarināt rudeni, izžāvējot to!
 Jo mans "kāmīgums" saka: "Gan jau noderēs!" ;-D

Dubultprieks

Apvienojot divas maiciņas vienā un pārveidojot tās kleitā http://sapnunamins.blogspot.com/2013/07/ciku-caku.html  Samantiņai radās jau nākamais "pasūtījums" mammai. Gribot kādu no princešu kleitām! Tik kā lai apvienoju princešu kleitu- kura pildītu ikdienas skrejamo kleitiņu pa sētu un vēl būtu no "princešu sērijas", bet galvenais- ar manu neprasmi šūšanas jomā. Apskatīju internetā visas princeses- Rozīti, Pelnrušķīti, Auroru, Jasmīnu... un apstājos pie Auroras. =-)

..varbūt rozā krāsas dēļ, kas šķiet Samantiņai īpaši patīk, bet varbūt tāpēc, ka man jau sen viena maiciņa "uzprasījās" uz rokdarbiem, tik vēl nebija atradusi savu īsto pielietojumu.
Lūk arī minētā maiciņa pirms šķēres uzbrukuma:

Neizbalējušā toņa un tai klāt piešūto neizsakāmi daudzo pērlīšu skaitu dēļ, tak ārā mest būtu galēja bezatbildība. =-P
Un te nu man prieks par jūlija karstumā tapušo manas maiciņas "otro dzīvi" un Samantiņas prieks pie "Auroras" kleitu:

(Maiciņu pārveidoju, aizmugurē noņemot par daudz esošo materiālu, lai viss košums un pērles priekšā nezaudētu savu skaistumu. No šī auduma lentes uzprasījās arī sasienama rokassprādzīte.)

Tiesa- īstajai princesei kleita bija gara,gaisīga un šur tur pa mežģīnei, bet tā kā gribēju ērtu skrienamu kleitiņu meitukam pa sētu, tad nu tā arī palika maiciņas garumā. Garuma ziņā- ne ko pieliku, ne ko atņēmu. =-)
Un atkal prieks par meitas prieku!!!

Zem varavīksnes.

Ui..laiks skrien. Un tik ātri! Nemaz neticas, ka mēnesis un vēl tuč- tuč kopš neesmu ielikusi te ne komentāru, ne ziņu, ne bilžu.. Bet ir- piedzīvots visa kā tik daudz! Emocijas ir bijušas varavīkšņu krāšņumā.
Kad sakārojās pacelties putna lidojuma augstumos un redzēt zilo krāsu- tad tā arī darījām:

Vai zināt pēc kā smaržo sarkanā krāsa?

..pēc meža zemenītēm bērnu plaukstās.

Samantai gan sarkanā krāsa asociējas ar mīlestību. Un te tā ir! Samantiņas atrasta, pēdējās pirktās  Latvijas zemenēs:

Tiesa šogad īpaši gaidījām sarkano krāsu. Un te nu mūsu pacietība vainagojās- kad atradām uz plodzes, pašu stādītajiem tomātiem, pirmo ražu:

Hmmm... bordo toni diez skaitīt atsevišķi- vai tomēr likt pie sarkanās krāsas?! ;-)
Lūk, tāds bija man, ķiršmīlei, vīriņa pārsteigums kādu dienu:

Šāds pārsteigums gribot negribot liek dungot pie sevis "Ķiršu lietus"
http://www.youtube.com/watch?v=8oFwyglv07Y  un ticēt, ka reizēm tāds patiešām ir! ;-)
Brīnumi notiek! Un paldies par pārsteigumiem!
Bet kamēr es par savām čerešņām priecājos, kaimiņš ierādījis meitukam, ka īstie prieki slēpjas tepat- iekš Latvijas ķiršiem. Jo neba jau tikai ķiršu kompotus no tiem var vārīt :D
 Karinājās tik ilgi mūsu Ēvalda onkulis piemājas ķirsī, ka re- uz ausīm ķirši sakarinājušies.
Ak, cik jautra tā "ķiršošanās"!  :-D

Kad saules krāsas par maz- ieskatījos piemājas dārzā.

 Bet dažbrīd saules dzelteno krāsu atradām arī sūnās:

Un ja kāds man jautātu- kāda ir brūnā krāsa...
Pirmā doma: makten čakla. Nu- vai tad tā nav?

Zaļās krāsas kā vienmēr- jāmeklē tuvāk dabai esot. Ciemojoties pie ģimenes draugiem Jūrmalā, iepazinām leģendu par kalnu, kurā aug milzu priedes- Karalis ar Karalieni:

Paldies "Karalim", kurš izšūpināja bērnus. Tad starp priežu galotnēm bija dzirdama ne tikai tuvu esošās jūras šalkas, bet arī bērnu smiekli.

Mežā esot, lapsu Rudasti nesatikām. Bet neba jau tāpēc skumsim, ja pilni krūmi piepilināti ar orandžām pilēm.
Re- cik spilgs un krāšņš krūms ar orandžiem smilšērkšķiem:

Tā vien šķiet, ka krūms savas orzndžās krelles pats sev grib paturēt un tieši tāpēc, augdams ir izdzinis asumus un ērkšķus:

..bet savu tiesu salasījām ar' :

Violeto krāsu mums palīdzēja kamene atrast:

Bet tā kā par maz. Un laikam to juzdams, vīrs kādu augusta sākuma darba dienas vakaru, no darba mājās braukdams (tāds viņš man ir- pārsteigumu un mīļuma pilns),  atveda man šo krāsu, kas palēpusies iekš man nezināmām pļavas puķēm:

(pilnīgi kā Jāņos sajutos, tik ķimeņu siers izpalika ) :-D
Priecīgi un krāsaini laiks aizritējis.
Gluži kā šis burbulis, saulē gozēdamies, atrāda sevī ietvertās krāsas, arī es maķenīt atrādīju kā mēs pabijām zem varavīksnes! =-)

Pūra lādei paceļot vāku..2

Kādu laiciņu atpakaļ jau novirināju savas "pūra lādes vāku" jebšu iesāku rādīt padarītos darbiņus.
http://sapnunamins.blogspot.com/2013/05/pura-ladei-pacelot-vaku.html
"Dzintra un Alfons" bija tikai iesākums manām oriģinālajām pudeļu dāvanām.
Vārds gan netika šim cilvēkveidīgajam džekiņam dots, bet tāds nu viņš man sanāca:

 No pudeles un ar pudeli rokās.
(No Martini- no party!) =-D

Un kā jau īstam džekiņam pieklājas- ierodas pie apdāvināmās jubilāres ar ziedu pušķi otrā padusē. =-)
(Atkārtošos teiktdama, ka visi darbiņi ir uz īstas vīna pudeles "apdarināti", izmalkojami un kas zin- varbūt arī noderīgi otreizējai lietošanai). =-)